"Trīs lietas man prāta skapītī stāv.
– Jaka-sega, Indulis un balle."
Pēdējo var mainīt arī uz "koris", jo tā šobrīd ir tā pati lieta, turklāt tai sakrīt zilbju skaits. Tām? Tai.
Man nevajadzētu būt tik nenormāli lielam stresam par jaku-segu, bet es nudien nezinu, kur tā ir. Ar Līgu jau iznīcinājām varbūtību, ka tā palikusi pie Elizabetes ielas pieturas uz būvniecības žoga. Līdz mājām tika. Bet man tās nav! Kāds, kurš to ir aizbūris prom pēc tās nonākšanas mājās, lūdzu, atdod, man ļoti vajag un man ļoti tērējas nervi tagad!
Es neuztraucos šādi tagad par kādu cilvēku vai dzīvnieku, es uztraucos par lietu – apģērba gabalu. Apbrīnojami.
Gribu savu jaku-segu, neesmu tagad vēl gatava to mainīt pret divām Līgas tēva māsas kleitām, kuras nonāca manā mājā šodien, bet šķiet, ka vēl ne gluži manā īpašumā - tik pagaidām - ballei.