Egij, paskaties studiju programmas! Paskatījos. Nepatika. Ko nu tur. daudz.
(1) Kaut ko no tā aptuvenā literatūras skolotāja, filologa un grāmatu redaktora neieraudzīju, ko gribēju. Tikai baltu filoloģija, bet kur ir visa pārējā latviešu valoda, a? kaut kā nebija. tātad medības nav galā, un man nav, kur studēt. Kur gribēt.
(2) No saviem punktiem baigi daudz ieliku materiālu inženierijai laikam, bet es nezinu, ko viņi dara. Tātad viss, ko Mariana Jauno Fiziķu skolā izdarīja, bija raisīja interesi par tāu lietu. Tagad jau arī es liku cipariņus pēc tā, cik ļoti exciting ir izlasīt programmas nosaukumu. bet varbūt tā nav īstā pieeja, es mēģināšu rītdien vēlreiz tāpat.
(3) Vācot studiju programmas no mājaslapām, atradām arī SSE, kur viss bija anglistiski un tik ļoti profesionālistiski un. . n. . . tik ļoti augstu un tāli, ka to jau es nekad nesasniegšu. Nu labs ekonomists no manis neiznāks šā kā tā, labs ekonomikas students arī ne. Ekonomiku es nemāku, bet angļu valodu arī, un tādu lietu kā laika un citu lietu menedžamentu. . . un Kaija tur mācījās, un Kaija effortlessly tika iekšā, un Kaija ir tik laba, un tik gudra, un tagad es šitajā vecumā esmu vienkārši skolēns ar vidēji zemu klases vietu un dažiem jautru domu paziņām un. . . tas ir tik ļoti nesalīdzināmi tālu no tā, kas Kaija bija manā vecumā, un tik tālu no tā, lai es kaut kas būtu un kaut ko zinātu, un kaut kur ietu . .
(4) Es nekad nebūšu ekonomists. No spoguļa pretī vērās divas skumjas acis. Bet zini, es nebūšu arī aktieris, Vai dziedātājs. Es nekad nebūšu tāds apbrīnojams skatuves cilvēks. Un varbūt vispār sabeigšu savu muguras veselību pirms tam. Tā liekas, ka tur, kur jūtos vislaimīgāk, tur dziedu. tikai otrādi tas cēlonis. Laime nāk no. . . jā, no dziedāšanas. Es nezinu laimīgāku sevi.
Es nekad nekļūšu par dziedātāju, es esmu parastās tautas, es neprotu dziedāt, un tas ir kaut kas nenopietns.
Es nekad nekļūšu par kaut kādu mežizstrādes inženieri, un ne jau es to ļoti gribētu, tā tik ļoti neesmu es, nu ne mazākajā mērā, bet tādas, lūk, ir pieejamas studiju programmas.
Mani draugi ir gudri. un apzinīgi. un ar virzienu galvā. Vismaz aptuvenu! Līga ir tāds mediķis savā vēlmē palīdzēt! Tas tik apskaužami . . . Tik burvīgi ir dzīvei ceļi, tikai es savu te neredzu, tikai es akla.
Nākotnes domās es gribu sev kaķu izbāzeņus, krūmiem apaugušu māju, ienākumus, kas ļauj dzīvot lēti un ziedot daudz. . . Bet kas man būtu jāmācās, par ko jākļūst? Tikai redzu, acīs askatoties, kas es nemūžam nebūšu, kas neesmu, un kas neiznāks. Ak, skatuve, atveries!